Mājas Lapā Kas Mēs Esam Bieži Jautājumi Dievturība Grāmatas Ziņas Gadskārta Godi Latviešu Raksti
     
   
 
Latviešu dievestības atjaunošanas idejas sākums meklējams pagājušā gadsimta sākuma gados, kad par to sāka izteikties dzejnieki, kultūras darbinieki, skolotāji. Dzejnieks Auseklis (Krogzemju Mikus) savās dzejās mudina censties pēc gara gaismas. Skolotājs Juris Lecis 1917. gadā raksta: “Meklēsim atkal zem mūsu dievnamu sliekšņa pazudušo bauslību, lūkosim mūsu tautas dziesmās, mūsu tautas teikās un atradīsim tais mūsu seno ticību, mūsu veco latviešu tautas Dievu, kuŗš vienīgi var atjaunot tautu darbā un tikumībā.” Dzejnieks Jānis Rainis raksta: “Mūsu tautas dziesmās atrodama veca reliğija, kuŗai jātop par jauno reliğiju.”

1920-os gados Latvijā darbojās Viktora Eglīša pārrunu pulciņš “Kamols”, kur izvirzijās vairāki, gluži dažādi latviskās reliğijas atgūšanas ceļi. Tur mākslinieks Ernests Brastiņš nāk ar priekšlikumu atjaunot latviešu pašu seno dievestību, kas latviešiem ir jau bijusi un ir vēl tagad. Šim priekšlikumam rodas domu biedri, un Ernests Brastiņš ar K. Bregži turpina iesākto latviešu dievestības atjaunošanas dabu.


( Ernests Brastiņš )
 

Latviešu senā dievestība vēl ir bez vārda, kas tai nav bijis vajadzīgs kopš mūsu pirmtautas laikiem. Toreiz katrs ieauga Dieva atskārsmē dabīgi, to saprata un sajuta. No paaudzes paaudzē pārnesta, tā dzīvoja tautā bez vajadzības pēc kāda īpaša vārda. Taču jaunos laikos tas vairs nav iespējams, un tai ir vajadzīgs īpašs nosaukums. Ernests Brastiņš tādu izrauga, nosaukdams to par DIEVTURĪBU. Šis jēdziens uzglabājies dainās, un to var saprast tādā pašā nozīmē kā “turēt labu prātu”, “turēt godu”, “turēt vārdu”. Latviešu dievestības atjaunojumam tagad ir nosaukums – DIEVTURĪBA, to reğistrē Garīgo lietu pārvaldē, un 1926. gada 26. jūlijā Ernests Brastiņš saņem Garīgo lietu pārvaldes apstiprinājumu “Latvijas Dievtuŗu Draudzei”. Ar to ir oficiāli atjaunota latviešu senā dievestība ar Ernestu Brastiņu priekšgalā – draudzes pirmo dižvadoni.

Ernests Brastiņš sagatavo dainu izlases Latvju Dieva dziesmas, Tikumu dziesmas u.c. grāmatas. Sevišķi svarīgs ir Cerokslis, kas jautājumu un atbilžu veidā apskata dievturības principus un dievturības pamatus. Pieaug arī dievtuŗu skaits. To vidū ir kultūras darbinieki, mākslinieki, rakstnieki, dzejnieki: Viktors Eglītis, Jēkabs Bīne, Alfreds Goba, Voldemārs Dambergs, Jānis Veselis, Jānis Medenis un daudzi citi.

Padomju savienībai okupējot Latviju 1940. gada 17. jūnijā pārtrūkst arī dievtuŗu darbs. Ernestu Brastiņu arestē 6. jūlijā un izsūta no Latvijas. Tagad saņemtās ziņas liecina, ka viņš nošauts izsūtījumā 1942. gada 28. janvārī.

Dievtuŗu darbs turpinās trimdā Ernesta Brastiņa brāļa Arvīda Brastiņa vadībā. Arvīda Brastiņa darbs iezīmējas ar nopietnu dainu pētniecību, rakstiem Labietī un vairāku grāmatu izdošanu. Sevišķi to vidū izceļas Māte Māra – Māras dainu sakārtojums un iztirzājums un Saules teiksma, kur sakārtotas un aprakstītas Saules dainas.

Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1991. gadā Ed. Detlava vadībā Latvijā atjaunojās Latvijas dievtuŗu sadraudze. Līdz ar Latvijas dievtuŗu sadraudzi, kas apvieno Latvijas dievtuŗus, turpina pastāvēt Latvju dievtuŗu sadraudze, apvienodama svešumā dzīvojošos dievtuŗus. Tagad dievtuŗu augstākais garīgais vadītajs – dižvadonis ir Marğers Grīns.

   
 
         
Žurnāls Labietis ir sevišķi nozīmīgs dievtuŗu darbā. 1933. gadā Alfreds Goba uzņemas redaktora pienākumus. Trimdā Labietis atsāk darbību redaktoru Jāņa Veseļa un Arvīda Brastiņa vadībā. Tagad Labieša redaktori ir Māra Grīna un Marğers Grīns.