Mājas Lapā Kas Mēs Esam Bieži Jautājumi Dievturība Grāmatas Ziņas Gadskārta Godi Latviešu Raksti
 
 

 

 

Latviešu gadskārtā Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām;  Gregorija kalendārā tie ir 6. februārī.  Meteņiem un sekojošai Pelnu dienai ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā:  Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā – Pelnu dienā – sākas pavasaris un jauns gads.

   
  METENIS.
 

Metenis kā gaismas personificējums ar savām raksturīgām īpašībām un darbībām iekļaujas gadskārtas teiksmu tēlu – Dievadēlu pulkā.  Latviešu iztēlē, svinot viņa gadskārtējo atnākšanu, Metenis parādās arī kā Meteņdienas cilvēkojums, kas darbojas ļaužu vidū lauku setā.  Līdzīgi citiem Dievadēliem arī Metenim ir ğimene ar dēliem un meitām, bet dainu ziņas par tiem skopas – to tēli nav tālāk izveidoti.

 

Meteņami pieci dēli, visi pieci arājiņi;
Meteņami piecas meitas, visas meitas malējiņas.   32215    

 

Cilvēkotā Meteņa izskats dainās nav aprakstīts.  Vīžu gatavošana apavam it kā domāta velte Metenim, bet arī netieši apraksta laika apstākļus, kad ļaudīm pašiem vēl aukstuma dēļ jāauj kājas.

 

Meteņam vīzes pinu, Meteņam auklas viju;
Lai Lieldiena vazājās basajām kājiņām.   32217.      

 

Toties dainās diezgan daudz aprakstīta Meteņa darbība un piederumi.  Redzams, ka Meteņa raksturīgākā darbība ir vizināšanās ar kamanām, kas nodrošina gaŗu linu augšanu un veicina auglību druvās.

 

Vizu, vizu, Metenīti, no kalniņa lejiņā;
Lai aug mani gaŗi lini zeltotām podziņām.   Jurj. II 34.

 

Meteņa piederumos redzamāko vietu ieņem cūkas galva un ausis, cūkas kājas un miežu plācenis, ko Metenis atnes līdzi, nākdams Dievadēliem raksturīgā veidā pār kalnu.      

 

Metens nāca pār kalniņu, cūkas auss padusē,
Kas godīga saiminiece, kūra guni namiņā.   F 749,118.

 

Dainās cūkas gaļa minēta arī Mārtiņos un Ziemassvētkos.  Tā ir visu ziemas svinību mielastu sastāvdaļa, ko atnākdami līdzi atnes gan Ziemassvētki, gan Metenis.  Cūkas iesaistīšana svinību rituāla daļā vedina uz domām, ka šeit meklējama kāda sevišķa simboliska nozīme.  To apliecina daži vēstījumi indiešu reliğijā:  tur Saule cīnas ar kuili, kas ir tumsas simbols, un cīņā to uzvar.  Latviešu dainās vai folklorā nav ziņu par kāda teiksmu tēla cīņu ar cūku, bet viena daina gan tēlo cūkas bojā eju cita zīmīga iemesla dēļ – tur iejaukta kustība pār kalnu, kas simbolizē gaismas gājumu debesīs.  Vēl ievērojams, ka tai pašā dainā Meteņa darbībai ir iznīcinātājs raksturs.

 

Metens ēda smecerīti, aiz ausīm turēdams;
Cūka kaklu nolauzusi, no kalniņa laizdamās.   F 821,477.

   
 

METEŅU GAIDĪŠANA.

  Meteņiem paredzēta viena diena, bet izdarības sākas jau pussvētē;  notiek gatavošanās Meteņiem un Meteņu gaidīšana, arī braukšana tālos ciemos un vizināšanās ar ragaviņām; vakarā ir Meteņu mielasts un budēļos iešana.   Nākamā diena – svētdiena ir īstā Meteņu diena, kad turpinās mielošanās, dziedāšana, ciemošanās un vizināšanās.  Diena beidzas ar Meteņa izvadīšanu. 
 

Meteņu dienai ir jautrs raksturs.  Meteni visi gaida ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris.  Izbeidzas gaŗo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzas uz pavasaŗa darbiem.  Dienas kļuvušas gaišākas un saulainākas.  Jo sevišķi  priecīgi par Meteņa atnākšanu ir bērni, un tas izpaužas viņu nodarbībās, vizinoties ar ragaviņām.  Meteni gaida arī pieaugušie, domādami par nākamiem pavasaŗa un vasaras darbiem.

 

Nāc nākdams, Metenīti, daudz uz tevi gaidītāju:
Gaid’ arāji, ecētāji, gaid’ miezīšu sējējiņi.   Tēv. dz.

 
 

Visu gadu naudu krāju Metenīša vakaram;
Es māsiņas vizināšu Metenīša vakarā.   32235.

 
 

Latvijas klimatā Meteņos vēl ir sniegs un ledus.  Tāpēc visu gaidītais Metenis brauc ar ragavām pa aizsalušo Daugavu, laižas no kalna vai nāk pār kalnu.

 

Metens brauca par Daugavu, cūkas ausis kulītē.
Brauc, Meteni, Vidzemē, dabūs’ pilnu kamaniņu.   32220.

 

Metenis nekad nenāk tukšām rokām.  Viņam vienmēr līdzi miežu plāceņi, bet sevišķi zīmīgs ciema kukulis ir cūkas galva vai cūkas ausis.

 

Metens nāk, Metens nāk, ko Metenis atnesīs?
Cūkas ausi atnesīs, miežu miltu plācenīti.    12,1377.

 

Meteni saņem saimniece, tūlīt kurdama pavardā uguni mielasta gatavošanai.

 

Metens nāca pār kalniņu, galvas puse padusē.
Kas bijāt saiminieces, kuŗat guni namiņā!   32224.

 

Meteņa mielasta ēdienos redzama liela dažādība.  Gatavo ne tikai cūkas galvu, smeceri, cūkas ausis un kājas,  bet arī miežu un kaņepju plāceņus un slokātņus (plāceņus ar pildījumu) un cep pīrāgus.  Bez tam īpašs Meteņu ēdiens ir zīdenis jeb grūdenis, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot ar grūbām un kartupeļiem.

 

Tik dabūju grūdenīša kā Meteņa  vakarā;
Tik dabūju priecāties kā rudeni kāziņās.   32228.

 

Tik dabūju zīdenīša kā Meteņa vakarā;
Tik dabūju jaunu meitu kā rudeni kulšanā.   F 596,150.

 

No tā mieža putru vāra, no tā dara alutīnu.
Kā tā putra tā nereiba, ka reibst miežu alutīnis?    19750.

   
  CIEMOS BRAUKŠANA UN VIZINĀŠANĀS.
 

Ar bagāti sagatavoto Meteņa mielastu var bez rūpēm uzņemt viesus, kas atbrauc no tuvienes un tālienes.  Meteņos tālo ciemu braukšanai ir simboliska nozīme – tā veicina linu un lopu labu padošanos nākamā vasarā.

 

Uz Meteni tāļu brauču, lai liniņi gaŗi aug.
Uz Lieldienu šūpojos, lai telītes barojās.  32209(3).

Gaŗi laidu kumeliņu Metenīša vakarā,
Lai aug lini tievi, gaŗi mana tēva tīrumā.   F 821,479.

 

Meteņos ciemojas vairākas dienas no vietas:  iesāk Meteņa vakarā un kādreiz mājās brauc tikai trešā dienā – Pelnu dienā.  Parasti ciemos braukšana jau iepriekš sarunāta, bet Meteņos viesi ierodas arī bez aicināšanas, sagaidot labu uzņemšanu.

 

Nāc, māsiņa, cik nākdama, nāc Meteņa vakarā!
Pelnu dienu pārtecēsi, plācenīša paēduse.  32226.

Uz brāļiem, uz brāļiem Metenīša vakarā!
Dos man pupas, dos man zirņus, dos man cūkas smecerīti   53118

  Meteņos visvairāk izcelta vizināšanās ar ragaviņām.  To dara gan bērni, gan pieaugušie.  Bērniem vizināšanās ir sevišķi priecīga nodarbība, bet pamatā tā ir analoğiska darbība, kad ar slaidu laišanos no kalna cer veicināt gaŗu linu augšanu nākamā vasarā.
 

Viza  viza kamaniņas Metenīša vakarā,
Lai aug lini tievi gaŗi, lins liniņa galiņā.  F 498,540.

 

Pašā Meteņa vakarā vizināšanās izdarībā piedalās visi sētas ļaudis.

 

Audziet man gaŗi lini, mirkstiet balti ezerā!
Es māsiņas vizināju Metenīša vakarā.   32210.

 
 

Bērni, laižoties no kalna, cenšas pārspēt cits citu un savā starpā sasaucas:

 

Manam tēvam gaŗi lini,
Manam tēvam vēl gaŗāki,
Manam tēvam visgaŗāki.   F 72,790.

 
 

 

 

 

Manam tēvam gaŗi lini, zelta poga galiņā;
Sābru tēvam īsi lini, cūkas stapars galiņā.   F 228,482.

  Vizināšanās ar ragaviņām turpinās visu Meteņa dien.  Lai šī jautrā nodarbība nebūtu jāpārtrauc ar ēdienreizi sētā, tad ēdienu var paņemt līdzi. 
 

Vizi vizi, Metenīti, no kalniņa lejiņā;
Cik no kalna nolaidos, tik no kājas nokodos.  F 617,517.

   
  METEŅU VAKARA NORISES.
 

Meteņu vakara galvenais notikums ir Meteņu mielasts, kuŗā simboliski piedalās arī pats Metenis.

 

Meteņam putru viru deviņiem miezīšiem:
Man deviņi bāleniņi, miežus putras ēdājiņi.   32216.

 

Galdā liek sagatavotos ēdienus, dzēriens ir alus.  Vakara nodarbībās ietilpst Meteņa daudzināšana un raksturīgā saimnieces deja, kuŗas nozīme ir veicināt ražību un auglību, sevišķi to attiecinot uz liniem un lopiem.

 

Dietu, dietu, saimeniece, Metenīša vakarā,
Lai linīši gaŗi auga, lai telītes barojās.   32211.

Padanco, saimeniece, Metenīša vakarā,
Lai danco govis vērši pavasar’ tīrumā!   32227.

Lec mani jēriņi, lec kazlēniņi,
Ij es pati palēkāju, Metenīša vakarā.   B 33466(1).

 
  Arī līgošanās kustība nozīme deju.
 

Metenīša vakarā tāļu braucu pīrāgos;
Iedzēruse, līgojos, lai telītes raibas auga.   32219.

 

Vakara norisēs iekļaujas arī budēļu saņemšana un budēļos iešana uz citām sētām.  Meteņi ir pēdējā budēļos ejamā reize, jo budēļi pieder ziemas nodarbībām.  Pēc Meteņiem sākas pavasaris un tad budēļos vairs neiet.

 

Čužu čužu, važu važu Metenīša vakarā;
Kas ne čužu, kas ne važu, tam neauga gaŗi lini.   32231.

 

Jautra rotaļa bērnu izjokošanai ir Meteņa dzīšana, kur izdarības centrā ir Meteņa pīrāgi.  Bērnus uzaicina turēt maisu, lai Metenis var sviest tajā pīrāgus un zelta pogas.  Īstie pīrāgu metēji ir mājas puiši, kas beigās bērnus aplaista ar ūdeni.

 

Meteni Meteni, kur liki pīrāgu?
Klētī plauktā, krustiņš virsū.   32218.

   
 

METEŅA IZVADĪŠANA.

 

Meteņu svinības izbeidzas ar nākamās dienas – Pelnu dienas – atnākšanu.

 

Metens kaktā sukājas, Pelnu dienas gaidīdams,
Kad atnāca Pelnu diena, kules kāra mugurā.   F 821,476.

 
 

Ļaudis ar dziesmām raida Meteni projām un pavada to ar Dieva palīgu līdz citam gadam.

 

Ej projām, Metenīt, ar to miežu plācenīt’!
Man atnāks Lieldieniņa ar baltām oliņām.  32213.

Ej ar Dievu, Metenīti, ar to savu slokātnīti!
Atnāks mūsu Lieldieniņa ar balto piena rausi.   32213(2).

Ej ar Dievu, Metenīt, nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu, tad mēs tevi saņemsim!   32212.

   
 

PELNU DIENA.

 

Pirmdiena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, ar kuŗu senajā laika skaitīšanā iesākas jauns gads.

 

Metens kaktā sukājas, Pelnu dienas gaidīdams,
Nu atnāca Pelnu diena, bēdz, Meteni, aizkrāsnē!   32223

 

Pelnu dienas nosaukums cēlies no pelnos ierušinātas uguns, ko ņēma līdz un kas nepieciešama, kad dodas līst un izdedzināt līdumus jauniem tīrumiem – jaunām saimniecībām.  Ar šo nodarbību saistīta pieaugušu dēlu iziešana savā dzīvē, kas notikusi Pelnu dienā.  Tāpēc tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku.  Pelnu dienā dzīves vietas maina arī gājēji – puiši un meitas.  Dainās Pelnu diena nav cilvēkota.  Pelnu dienas ēdieni ir plāceņi un karašas.

 

Puiši puiši, Pelnu dienu braucat maikšķu eglienē,
Cērtat koku, kas priekšā, lagzdu vien necērtate:
Lagzdiņaje pulks dēliņi, visiem kaula kažociņi.   53115

   
 

Mağers Grīns un Māra Grīna, Latviešu gads, gadskārta un godi, ALA 1983; 1987.  USA.   Everest, Rīga, 1992.